Šodien valdība uzsāka darbu pie 2019. gada valsts budžeta, izskatot ekonomikas attīstības tendences un galvenos valsts finanšu darbības parametrus. Iepazīstoties ar Finanšu ministrijas sagatavoto ziņojumu, Padome secina, ka jaunā valdība ir saņēmusi stafeti no iepriekšējās ar nopietniem fiskālās politikas izaicinājumiem. Jau iepriekš Padome konstatēja tendenci, ka budžeta izdevumi aug daudz straujāk nekā to pieļauj fiskālie nosacījumi.
Latvijas budžets 2018. gadā pēc Padomes ekspertu aprēķiniem ir izpildīts ar ievērojamu deficītu. Arī 2019. gadam budžets tiek plānots ar teju 200 milj. eiro (jeb -0,64% no IKP) deficītu, turpretim pārējās Baltijas valstis jau 2018. gadā spēja savu valstu budžetus veidot ar 0,6% pret IKP pārpalikumu, to turpinot arī 2019. gadā. Lietuva ir ieplānojusi 0,4% pārpalikumu, savukārt Igaunija – 0,5% pārpalikumu pret IKP.
Diemžēl savā ziņojumā Finanšu ministrija nav pilnībā atjaunojusi datus par ekonomikas cikla vērtējumu. Iekšzemes kopproduktam pieaugot straujāk nekā prognozēs, gatavojot budžeta plānu 2019. gadam pastiprinās pārkaršanas pazīmes, kas apstiprinās Padomes publicētajā ekonomikas siltuma kartē. Padomes eksperti vērtē, ka strukturālā bilance 2019. gadam ir pasliktinājusies par 0,2% punktiem salīdzinot ar 2018. gada oktobra vērtējumu. Lai nepieļautu strukturālās bilances tālāku pasliktināšanos, būtu jādomā par papildu ieņēmumu pasākumiem vai izdevumu samazinājumiem 62 miljonu eiro apmērā 2019. gadā papildus Ministru kabineta sēdē spriestajam.
Padome apstiprina, ka nodokļu reforma ir devusi papildu stimulu ekonomikas augsmei, diemžēl pastiprinot pārkaršanas tendences, un radot būtiskus samazinājumus nodokļu ieņēmumos. Pašlaik valdības vidējā termiņa plāni neuzrāda virzību uz 1/3 no IKP kā nodokļu iekasējamības mērķi pretstatā tendencēm pārējās Baltijas valstīs.
Valdība paredz enerģiskus ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumus, taču pašreiz paredzētā negatīvā fiskālā telpa neļauj novērtēt plānu atbilstību Fiskālās disciplīnas likumam. Fiskālās disciplīnas padome š.g. 7. februārī uzklausīs Finanšu ministrijas informāciju par 2019. gada fiskālo ietvaru un skaidrojumu par nodokļu reformas atbilstību vienreizējo pasākumu statusam un savu slēdzienu ietvers uzraudzības ziņojumā, lai to iesniegtu Saeimā kopā ar valsts budžeta projektu.